ESG būtiskas ietekmes novērtēšanas rīks ESG būtiskas ietekmes novērtēšanas rīks

Novērtējiet sava uzņēmuma ESG ietekmi nozares kontekstā

Šis novērtēšanas rīks atspoguļo svarīgākos ESG faktorus, ņemot vērā uzņēmuma darbības jomu. Tā pamatā ir starptautiskais uzņēmumu ilgtspējas standarts “SASB Materiality Map” papildus iekļaujot arī ekspertu ieteikumus.

Uzzināt vairāk par ESG aspektiem

Izvēlieties uzņēmuma darbības nozari

ESG būtiskā ietekme novērtēta atbilstoši NACE kodam

1
2
3
Nozare
Darbības joma
NACE kods

Jūsu darbības jomas būtiskas ietekmes ESG faktori

Rezultāti ir atbilstoši jūsu uzņēmuma darbības jomai (NACE kods)
Jūsu nozares būtiskākie
ESG ietekmes faktori

Vide (E)

Tiešās SEG emisijas (1. tvērums), ko uzņēmums rada savas darbības rezultātā. Tas ietver SEG emisijas no stacionārajiem (rūpnīcām un elektrostacijām) un mobilajiem avotiem (kravas automašīnām, lidmašīnām) neatkarīgi no tā, vai tās rodas kurināmā sadegšanas laikā vai nesadedzinātām tiešām izplūdēm dabas resursu ieguves, elektroenerģijas ražošanas, zemes izmantošanas vai biogēno procesu laikā. SEG emisijas ir oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), slāpekļa oksīds (N2O) un vēl četras citas gāzes.

Gaisa kvalitātes ietekmes vadība, ko rada stacionāri (rūpnīcas, spēkstacijas) un mobili avoti (kravas automobiļi, piegādes automobiļi, lidmašīnas), kā arī rūpnieciskās emisijas. Attiecīgie gaisa piesārņotāji ietver slāpekļa oksīdus (NOx), sēra oksīdus (SOx), gaistošos organiskos savienojumus (GOS), smagos metālus, cietās daļiņas un hlorfluorogļūdeņražus. Šajā kategorijā neietilpst siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG).

Ietekme uz vidi saistībā ar enerģijas izmantošanu. Šī kategorija attiecas uz uzņēmuma enerģijas patēriņa pārvaldību ražošanā un/vai tādu produktu un pakalpojumu piegādē, kuru ražošanā/piegādē izmanto komunālo pakalpojumu sniedzēju tīkla enerģiju, kas nav uzņēmuma īpašumā vai kontrolē. Tas jo īpaši attiecas uz energoefektivitāti un intensitāti, enerģijas sadali un atkarību no tīkla. Šī joma neattiecas uz enerģijas patēriņu, kas saistīts ar piegādātājiem (upstream) un produkta izmantošanu (downstream).

Uzņēmuma ūdens izmantošana, ūdens patēriņš, notekūdeņu veidošanās un citu darbību ietekme uz ūdens resursiem, ko var radīt reģionālās atšķirības ūdens resursu pieejamībā, kvalitātē un konkurencē par tiem. Konkrētāk, šajā kategorijā aplūko pārvaldības stratēģijas, tostarp ūdens izmantošanas efektivitāti, intensitāti un otrreizējo izmantošanu. Tāpat šeit aplūko arī notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas, tostarp gruntsūdeņu un ūdens nesējslāņa (gruntsūdeņu) piesārņojuma pārvaldības jautājumus.

Vides jautājumi, kas saistīti ar uzņēmumu radītajiem bīstamajiem un sadzīves atkritumiem. Uzņēmuma cieto atkritumu apsaimniekošana ražošanā, lauksaimniecībā un citos rūpniecības procesos. Tas attiecas uz apsaimniekošanu, pārvietošanu, uzglabāšanu, iznīcināšanu un to pārvaldības atbilstību normatīvajiem aktiem. Šeit nav iekļautas emisijas gaisā vai notekūdeņos, kā arī atkritumi, kas rodas produkta dzīves cikla beigās. Šie jautājumi tiek izvērtēti citās kategorijās.

Uzņēmuma ietekmes vadība attiecībā uz ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību, kas saistīta ar zemes izmantošanu izpētei, dabas resursu ieguvei, audzēšanai, projektu izstrādei, būvniecībai un tml. Ietekme ietver bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, biotopu iznīcināšanu, mežu izciršanu visos plānošanas, zemes iegādes, atļauju izsniegšanas, attīstīšanas, darbības un teritorijas atjaunošanas posmos.

Uzņēmuma spēja pārvaldīt faktiskos vai potenciālos fiziskos klimata pārmaiņu riskus un iespējas, kuru ietekmei var būt pakļauti tā īpašumā vai kontrolē esoši aktīvi un darbības jomas. Šī kategorija aplūko vides un sociālos jautājumus, kas var rasties uzņēmuma darbības pārrāvumu dēļ fizisko klimata pārmaiņu ietekmes rezultātā.

ESG aspektu iekļaušana uzņēmuma radīto pakalpojumu vai produktu raksturojumā. Tas ietver produktu un pakalpojumu dzīves cikla ietekmes pārvaldību, piemēram, iepakojumu, loģistiku un pārdošanu, resursu intensitāti produkta lietošanas posmā. Tie ir arī citi ārēji vides un sociālie faktori, kas var rasties produktu lietošanas procesā vai dzīves cikla beigās. Tā ir uzņēmuma spēja apmierināt klientu un sabiedrības pieprasījumu pēc ilgtspējīgākiem izstrādājumiem un pakalpojumiem, kā arī ievērot mainīgo vides un sociālo jautājumu regulējumu. Šeit netiek vērtēta uzņēmuma darbības tiešā ietekme uz vidi vai sociālā ietekme, nedz arī izstrādājuma lietošanas radītais risks patērētāju veselībai un drošībai.

Jautājumi, kas saistīti ar piegādes ķēžu noturību pret klimata pārmaiņu un citu ārējo vides un sociālo faktoru ietekmi materiālu ieguvē. Tajā tiek skatīta tādu ārējo faktoru ietekme uz piegādātāju darbību, kas papildus var ietekmēt galveno resursu pieejamību un cenu. Svarīga ir uzņēmuma spēja pārvaldīt šos riskus produktu dizainā, ražošanā un dzīves cikla beigās, piemēram, izmantojot pārstrādātus un atjaunojamus materiālus, samazinot galveno materiālu izmantošanu (dematerializācija), maksimāli palielinot resursu efektivitāti ražošanā un veicot ieguldījumus pētniecībā un izstrādē aizstājējmateriālu jomā.

Sociālā ietekme (S)

Attiecības starp uzņēmumiem un sabiedrību, kurā tie darbojas. Ieskaitot (bet ne tikai) tiešas un netiešas ietekmes pārvaldību pamata cilvēktiesību jautājumos, kā arī attieksmē pret iedzīvotājiem.

Labklājības jautājumi saistībā ar tādām tēmām kā pārtikas produktu un dzērienu uzturvērtība un ietekme uz veselību, antibiotiku lietošana dzīvnieku audzēšanā un kontrolējamo vielu pārvaldība. Šī kategorija attiecas uz uzņēmuma spēju nodrošināt patērētājus ar produktiem un pakalpojumiem, kas atbilst sabiedrība gaidām.

Jautājumi, kas saistīti ar tirgoto produktu vai sniegto pakalpojumu neparedzētām īpašībām, kas var radīt risku galalietotāju veselībai vai drošībai. Tas skar uzņēmuma spēju piedāvāt produktus un/vai pakalpojumus, kas atbilst tam, ko klienti sagaida attiecībā uz to veselības un drošības īpašībām.

Risku valdība attiecībā uz personiski identificējamas informācijas un citu klientu vai lietotāju datu izmantošanu sekundāriem mērķiem, tostarp, bet ne tikai, mārketingam, izmantojot saistītos un nesaistītos uzņēmumus.

Risku vadība, kas saistīta ar sensitīvu, konfidenciālu un/vai ar īpašumtiesībām aizsargātu klientu vai lietotāju datu vākšanu, saglabāšanu un izmantošanu. Šī kategorija skar incedentu rezultātā radušos sociālos aspektus, piemēram, datu aizsardzības pārkāpumus, kuros atklāta personiski identificējama informācija vai citi lietotāju vai klientu dati.

Uzņēmuma spēja ievērot vispārpieņemtos nodarbinātības standartus darbavietā, tostarp atbilstību darba tiesību aktiem un starptautiski pieņemtajām normām un standartiem. Tas ietver, bet neaprobežojas ar pamata cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšanu saistībā ar bērnu darbu, piespiedu vai parādu verdzības darbu, ekspluatējošu darbu, taisnīgu atalgojumu un virsstundu apmaksu, kā arī citām darbinieku pamattiesībām.

Uzņēmuma spēja radīt un uzturēt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kurā nerodas traumas, nāves gadījumi un slimības (gan hroniskas, gan akūtas). Tradicionāli tas tiek panākts, ieviešot drošības pārvaldības plānus, izstrādājot apmācības prasības darbiniekiem un līgumstrādniekiem, kā arī regulāri veicot savas un apakšuzņēmēju prakses pārbaudi.

Uzņēmuma spēja nodrošināt, daudzveidīgu, iekļaujošu darba vidi un kultūru, kā arī tādu karjeras vadības praksi, kas ir atbalstoša organizācijas talantu kopumam un klientiem.

Uzņēmuma spēja nodrošināt plašu piekļuvi tā produktiem un pakalpojumiem, īpaši attiecībā uz nepietiekami apkalpotiem tirgiem un/vai iedzīvotāju grupām. Kategorija ietver ar vispārējām sabiedrības vajadzībām saistītu jautājumu pārvaldību.

Sociālās problēmas, kas var rasties, ja produktu un pakalpojumu mārketinga vēstījumos, reklāmā un to marķējumā netiek nodrošināta caurskatāmība, precizitāte vai tie nav skaidri izprotami. Kategorija ietver, bet neaprobežojas ar reklāmas standartiem un noteikumiem, ētisku un atbildīgu mārketinga praksi, maldinošu vai mānīgu marķējumu, kā arī diskriminējošu vai agresīvu pārdošanas un kreditēšanas praksi.

Pārvaldība (G)

Uzņēmuma pieeja risku un iespēju pārvaldībai, īstenojot ētisku uzņēmējdarbību. Kategorija attiecas uz tādiem jautājumiem kā krāpšana, korupcija, kukuļošana un starpniecības maksājumi, fiduciāri pienākumi un jebkura cita rīcība, kas saistāma ar ētiskiem aspektiem.

Sociālas problēmas, kas saistītas ar monopolu pastāvēšanu, piemēram, pārmērīgi augstas cenas, slikta pakalpojumu kvalitāte un neefektivitāte. Šajā kateorijā ietilpst uzņēmuma pārvaldības jautājumi saistībā ar juridisko regulējumu un sabiedrības gaidām attiecībā uz monopola vai jebkuras negodīgas konkurences prakses novēršanu. Kategorija ietver interešu pārstāvniecības spēju, kā arī spēju novērst slepenas vienošanās, cenu fiksēšanu vai manipulācijas un spēju aizsargāt patentus un intelektuālo īpašumu.

Uzņēmuma sadarbības ar regulējošām institūcijām pārvaldības gadījumos, kad pretējas uzņēmuma korporatīvās un sabiedrības intereses var potenciāli radīt ilgtermiņa nelabvēlīgu tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi un sociāliem jautājumiem.

Uzņēmuma vadības sistēmas un scenāriju plānošanas izmantošana, lai identificētu, izprastu un novērstu vai samazinātu negadījumus un ārkārtas situācijas ar zemu iespējamību, bet augstu ārējo vides un sociālo ietekmi. Kategorija ietver drošības kultūras jautājumu uzņēmumā, drošības vadības sistēmām un tehnoloģiskiem kontroles rīkiem šādu notikumu gadījumā un to iespējamo ietekmi uz cilvēkiem, vidi un sabiedrību.

Šī kategorija aplūko, kā/vai uzņēmums veicina sistēmisko risku veidošanos un kā šos riskus pārvalda. Sistēmiskie riski rodas gadījumā, ja notiek liela mēroga tādu sistēmu pavājināšanās vai sabrukums, no kurām ir atkarīga ekonomika un sabiedrība. To vidū ir finanšu, dabas resursu un tehnoloģiju sistēmas. No vienas puses, kategorija attiecas uz uzņēmumā ieviestiem mehānismiem, lai mazinātu savu ietekmi sistēmisko risku veicināšanā. No otras puses, kategorija skata paredzētos aizsardzības pasākumus uzlabojumiem, lai mazinātu sistēmisko kļūdu ietekmi uzņēmumā.

Šajā kategorijā tiek aplūkota vides, sociālo un pārvaldības (ESG) risku vadība uzņēmuma piegādes ķēdē, proti, piegādātāju radītā ietekme vides un sociālajos jautājumos. Šeit ir runa gan par piegādātāju atbildību vides, cilvēktiesību un nodarbinātības jomā, gan par ētisku uzņēmējdarbību un rīcību korupcijas un citos gadījumos.

Šajā kategorijā tiek aplūkota nozares spēja pārvaldīt riskus un iespējas, kas saistīti ar sociālo, vides un politisko pārmaiņu iekļaušanu ilgtermiņa uzņēmējdarbības modeļa plānošanā. Kategorija ietver ne tikai spēju reaģēt pārejā uz zemu oglekļa ekonomiku un klimata radītajiem ierobežojumiem, bet arī spēju veicināt jaunu tirgu izveidi un izaugsmi sociālekonomiskajās iedzīvotāju grupās, kurām nav pietiekami vai vispār netiek sniegti noteikti pakalpojumi.
Veikt ESG būtiskas ietekmes novērtēšanu vēlreiz
Šis novērtējums ir sniegts Jūsu nozares līmenī. Katrs uzņēmums ir atšķirīgs, tādēļ pilnīgākam uzņēmuma ietekmes novērtējumam pārskatiet arī citus ietekmes faktorus.
Uzzināt vairāk par ilgtspējas nozīmi uzņēmējdarbībā